Cik daudz! Ikdienā mēs nepamanām tik daudz! Gandrīz visu. Visu to kā dēļ ir vērts dzīvot. Nevis paziņu, draugu dēļ, kuri var pievilt, zaudēt, vienkārši nebūt. Tieši tāpat kā 14 gadus atpakaļ es vīlos Dievā, tāpat tagad es esmu vīlusies un neticu saviem draugiem, ja viņus vispār var nosaukt par draugiem. Neteiksim, ka Dievs man neeksistē vispār, jā, es eju uz baznīcu, bet drīzāk to varētu nosaukt par tādu sava veida pienākumu?. Dievs man eksistē tieši tāpat kā Ziemassvētku vecītis - nesasniedzams, neīsts?. No sākuma es domāju, ka atziņa - Īsts draugs ir tas ar kuru tu esi kaut vienu reizi sakāvies un salabis - ir patiesa, bet laikam nē, ar to sakaušanos ir lielāka varbūtība, ka draugs nemaz nav draugs.
Tas viss.
Paldies!
Aiga
xoxo